Mācies tiešsaistē

1-f

2-c

3-d

4-b

5-a

6-e

Smagāks ir skābeklis, jo tā masa ir 32 grami, taču alumīnija masa tikai 27 grami. Masu aprēķina vielas daudzumu molos reizinot ar vielas molmasu. Alumīnija molmasa ir 27 grami vienā molā, taču skābeklim tā ir 32 grami vienā molā.

1,3 x 10^-14 moli.

Uz Zemes dzīvo nepilni 8 miljardi (8 x 10⁹ ) cilvēku. Šo skaitu dala ar Avogadro skaitli 6,02 x 10²³ jeb to cik daļiņu ir vienā molā.

6.02 *10²³ 1/mol ir Avogadro skaitlis, un tas atbilst atomu vai molekulu skaitam vienā molā vielas, savukārt viens mols gāzveida vielas ieņem 22,4 l tilpumu. Abi skaitļi ir saistīti ar vielas daudzuma lielumu – molu.

Visām trim vielām ir vienāds vielas daudzums.

Vielas daudzumu mēra molos.

0,1 mol sērskābes – jau ir moli

4 grami nātrija hidroksīda – daudzums ir 4 g/ 40 g/mol = 0,1 mol

2,24 L (normālos apstākļos) ūdeņraža – daudzums ir 2,24 L / 22,4 L/mol = 0,1 mol

Karbonātus saturoši ieži reaģē ar skābēm, izdalot gāzi (ogļskābo gāzi).

Atbilde: dimants

Skaidrojums: Dimants ir minerāls, kas sastāv no tīra oglekļa. Dimantu lielās cietības un redzamās gaismas dispersijas dēļ tie tiek izmantoti rūpniecībā un juvelierizstrādājumos – precīzi slīpēts dimants laistās visās varavīksnes krāsās. Visbiežāk dimanti ir bezkrāsaini, bet tie var būt arī dzelteni, brūni un pat gandrīz melni. Arī pārējos atbilžu variantos ir nosaukti oglekļa alotropiskie veidi – tikai ar citām īpašībām.

Jāpievieno sērskābe H₂SO₄. Otrajā reakcijā rodas nātrija sulfāts Na₂SO₄. Lai to iegūtu no nātrija, tam ir jāreaģē ar skābi.

Atbilde
Ūdens un ogļskābā gāze

Skaidrojums
Parafīna sastāvā, ko izmanto sveču ražošanā, ir alkāni, kas sastāv no daudziem oglekļa un ūdeņraža atomiem. Lai notiktu degšanas process, nepieciešams skābeklis – ja tas ir pietiekami, tad pilnīgas sadegšanas rezultātā rodas divas vielas – ogļskābā gāze un ūdens, kā arī izdalās siltums. Tas ir līdzīgi kā ar elpošanu. Ja parafīns sadeg nepilnīgi, var rasties tvana gāze (CO), kas ir bīstama cilvēka dzīvībai, kā arī kvēpi (C).

Pareizā atbilde: ūdens lielajā karstumā strauji iztvaiko un paceļ gaisā degošas eļļas daļiņas

Skaidrojums: Ūdens ar eļļu nesajaucas, degoša eļļa rada karstumu, un ūdens tūlīt iztvaiko. Karstie ūdens tvaiki ceļas augšup un rauj līdzi degošās eļļas daļiņas. Vislabākais līdzeklis degošas eļļas dzēšanai ir tāds, kas slāpē liesmas, piemēram, vilnas sega.

2 mol/L

n(NaOH) = m/M = 40/40 = 1 mol

c(NaOH) = n/V = 1 mol / 0,5 L = 2 mol/L

Mazākā koncentrācija – A; D; C; B – lielākā koncentrācija.

A: c = 0,6 M

D: c = 0,4/0,5 = 0,8 M

C: c = 0,9 M

B:  c = 0,2/0,2 = 1 M

Fāze – ūdens pilieniņi ir šķidri, vide – gaiss ir gāzveida. Šādu disperso sistēmu sauc par aerosolu.

Par abiem var teikt “ciets ūdens”.
Ledus ir ūdens cietā stāvoklī (agregātstāvoklī). Savukārt, ja ūdenī ir palielināta kalcija Ca²⁺ un magnija Mg²⁺ jonu koncentrācija, tam ir palielināta cietība – to nedrīkst izmantot tehnikā (veļasmašīnās utml.), jo to karsējot veidojas kaļķa nosēdumi (redzami tējkannas apakšā).