Mūsdienu neapstādināmais process – inženierzinātnes
Inženierzinātnes ap mums ir ik uz soļa. Tās ļauj mums saprast, kā daudzas lietas darbojas, kā tās salabot un kā radīt ko jaunu, uzlabojot savu vai mūsu visu kopējo ikdienu. Taču, kas īsti ir inženierzinātnes, kādās jomās tās tiek izmantotas visplašāk un kāda ir to straujā attīstība, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas inženieris Kristens Raščevskis.
Bez inženierzinātnēm mūsdienīgu dzīvi neiedomāties
Ikdienas mainīgajā vidē cilvēkam ir jāizprot gan eksaktās, gan humanitārās zinātnes, jo tās paplašina redzesloku, ļaujot labāk saprast dažādas likumsakarības un apkārt notiekošo. Piemēram, minimālas zināšanas inženierzinātnēs ir vajadzīgas, lai pareizi apietos ar ierīcēm, ko lietojam ikdienā, zinātu, kā tās pareizi izmantot un apkopt, lai tās kalpotu ilgāk. Tas attiecas uz teju visu, sākot no elektrības spuldzīšu izvēles līdz auto riepu nomainīšanai vai eļļas papildināšanai.
Bez inženierzinātnēm mūsu dzīve būtu ļoti pirmatnēja un vēl var diskutēt par to, vai tā vispār būtu iespējama, jo mēs katru dienu lietojam inženieru izstrādātas ierīces un pat savā domāšanā izmantojam visvienkāršākos paņēmienus, kas balstās uz inženierzinātnēm. Mūsdienās varam izcelt ražošanas jomu, kurā inženierzinātnes tiek pielietotas visplašāk. Piemēram, izejmateriālu izvēle un apstrādes procesi ir balstīti inženierzinātnēs – inženieru zināšanās un izstrādātos risinājumos.
Katrs izgudrojums noved pie straujākas attīstības
Inženierzinātnēs bieži vien nav vienas konkrētas atbildes, bet gan vairāki iespējamie risinājumi, tādēļ katrs izgudrojums ir ļāvis secīgi nonākt pie tālākiem risinājumiem, radot savu ietekmi. Kā vienu no iespaidīgākajiem izgudrojumiem var minēt iespiedmašīnu, ko 15. gadsimtā izgudroja Johans Gūtenbergs. Tā ļāva masveidā reproducēt pierakstītās zināšanas, tādējādi paātrinot jebkuras nozares attīstību.
Te var pieminēt arī pirmatnējo cilvēku, kurš empīriskā ceļā saprata, ka akmens ir pietiekami ciets materiāls, no kā izveidot ķīļveida objektu jeb cirvi, kas spēj sašķelt citu materiālu. Pieliekot jaunajam instrumentam klāt kātu, tika iegūta inerce, nodrošinot lielāku ciršanas spēku un samazinot triecienu uz rokām. Šis ir piemērs tam, kā inženierzinātnes tika pielietotas, vēl pirms cilvēks zināja, kā tās dēvēt.
Nākotnē gaidāmi arvien jauni inženierzinātņu izgudrojumi
Inženierzinātnes attīstās, un vairākos laika posmos atsevišķos virzienos šī attīstība ir notikusi īpaši strauji. Piemēram, pirmā industriālā jeb rūpnieciskā revolūcija fokusējās uz roku darba aizstāšanu ar mehāniskām iekārtām. Otrā – uz uzlabojumiem, lai panāktu masveida konveijera līniju ražošanu. Vēlāk – trešā jeb digitālā revolūcija fokusējās uz digitālo tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Pašlaik dzīvojam jau ceturtajā posmā, kas vērsts uz robotizāciju un atsevišķu jomu pilnīgu digitalizāciju.
Inženierzinātnes ir neapstādināms process, jo viss mums apkārt ātrāk vai lēnāk virzās uz attīstību. Skatoties nākotnē, noteikti būs jauni izaicinājumi un jautājumi, kuru risināšanā būs nepieciešami vēl nebijuši inženierzinātņu virzieni. Ja līdz šim viens no lielākajiem izaicinājumiem bija iepriekšējos gados ģenerēto lielo datu apstrādāšana un pārvēršana izmantojamā rezultātā, tad mūsdienu interneta ierīces, arvien vairāk ienākot cilvēka ikdienā, šo izaicinājumu aktualizējušas vēl lielākā mērā. Kā piemēru var minēt viedpulksteņus, kas vairs nav retums. Tie par mūsu ķermeni spēj iegūt tādus datus kā sirds ritms un skābekļa līmenis asinīs. Šīs ierīces spēj izmērīt mūsu aktivitāti, ļaujot medicīnas jomas mērījumiem ienākt mūsu ikdienā, lai mēs tiem varētu sekot līdzi visu laiku, ne tikai aizejot pie ārsta. Veicot šos mērījumus ilgtermiņā, tiek radīta datu kopa par cilvēkiem, no kuras pētnieki var veikt jaunus atklājumus vai pieņēmumus. Nākamais mūsdienu izaicinājums ir spēja šos datus sasaistīt ar mūsu ārstiem un medicīnas nozari, lai jau laicīgi informētu par iespējamām problēmām. Arī pašām ierīcēm tiek piešķirts sava veida intelekts jeb spēja pilnvērtīgi analizēt un ikdienā dot atgriezenisko saiti to lietotājam.